|
| jūs! jūs, nolādētie idioti! jūs, bezmērķīgie smaidu bērni, kas slēpjas aiz pašu mākslīgi radītās alternatīvisma buras! jūs, "neatkarīgie", "depresīvie" un "melnie", kam protests ir stila elements! jūs, kas runājat par iznīcību, bet vēlaties dzīvot! jūs, caurspīdīgo atšķirības apmetņu nesātāji! es redzu cauri jūsu apmetņiem, un, skatoties tiem cauri, man kļūst slikti. slikti jūsu tukšuma dēļ, jūsu primitīvisma dēļ. jūs esat apstiprinājums tam, ka cilvēks ir evolūcijas strupceļš. jūs ar savu uzpūsto atšķirību, ar savu mākslīgi kultivēto neiederību, ar savu sev iestāstīto unikalitāti, ar savu stilīgo pretestību, ar savu nosapņoto aizvainojumu, ar savu piezemēto nepakļāvību, ar savu neizdzīvoto nolemtību, ar savu diskrēto divkosību! jūs! hei! jūs dzirdat? jūs, kas solāties griezt vēnas, bet tā vietā bezspēcīgi raudat spilvenā, gaidot, kad kāds jūs no tā atturēs! jūs, kas atstājat rētas savā miesā, cerot, ka kāds varbūt kādreiz sapratīs! jūs, puņķainie mēsli, kas kliedzat, ka vēlaties mirt, bet pēc īsas sarunas un nedaudz alkohola atzīstat, ka dzīve tomēr ir skaista! jūs, kam nāve ir tikai modīgs vārds! jūs, kas ienīstat uz nedēļu! jūs, kam viss atrisinās, pasakot vai izdzirdot vārdu "piedod"! es ienīstu jūs! jā, es ienīstu jūs, cilvēka tēlā ietērptos želejas kamolus, kam atliek tikai ieraudzīt otra želejas kamola smaidu, lai aizvērtu acis uz visām neatrisinātajām problēmām, aizmirstu visus neatbildētos jautājumus un izliktos, ka tie nekad nav pastāvējuši. jā, es ienīstu jūs, kas atkal un atkal nākotnes cerībās atļaujas aizmirst pagātni! jūs, bezspēcīgās un manipulējamās niecības! jūsu tukšās sarunas mani saēd kā skābe. es sadalos. un sadaloties es saucu pēc jūsu nāves. es saucu pēc jūsu nāves. |
|
| sajūti, kā daba mostas vēl mazliet un atkal pa mūsu ķermeņiem ložņās mušas * * * paskaties man acīs vēl pēdējo reizi es jūtu, kā sadalos paskaties manās pūstošajās acīs gribu sajust, kā tev kļūst slikti vēl pēdējo reizi * * * mēs paliksim mūžīgi paliksim kopā tikai tu un es un tārpi mūsos * * * guli mierīgi tevi vairs netraucēs tevi vairs neaprunās tevi vairs nenosodīs viņiem ir bail runāt sliktu par mirušajiem * * * zemes tiešais kailums kūst sniegs viss kļūst redzams manas pērnās ticības puvekļi tavas pērnas cerības pelni mūsu pērnās mīlestības karikatūra ārā plus desmit skaties, re kur piedirsis suns |
|
| iekāpšana tikai invalīdiem un pasažieriem ar bērniem. iekāpšana tikai bērniem invalīdiem. iekāpšana tikai pasažieru invalīdu bērniem. iekāpšana tikai pasažieriem ar bērniem invalīdiem. iekāpšana tikai invalīdiem ar bērniem un pasažieriem bez invalīdiem. iekāpšana tikai pasažieru invalīdu bērniem invalīdiem un konduktoriem bez bērniem. iekāpšana tikai konduktoriem invalīdiem un kontrolieriem invalīdiem kopš bērnības. iekāpšana tikai bērniem konduktoriem. iekāpšana tikai konduktoriem čībās ar pušķiem. iekāpšana tikai vadītājiem invalīdiem un kontrolieriem bez cepurēm. iekāpšana tikai ar vienu bērnu invalīdu, kura izmēri nepārsniedz 60 x 40 x 20 cm. (par virsnormas bērnu invalīdu pārvadāšanu sods Ls 2 un cepures konfiskācija) iekāpšana tikai bērnu invalīdu čībās ar konduktoru cepurēm. iekāpšana tikai atmuguriski. iekāpšana tikai iepriekš piesakoties TTP. iekāpšana tikai iepriekš iekāpjot un piesakoties konduktoram. iekāpšana tikai iekšā. iekāpšana tikai vienreiz. jūs apkalpo 3. depo kolektīvs. izkāpšana tikai uzrādot miršanas apliecību. |
|
| black eyes black thoughts black mind black trace lacks time lacks space lacks face at a quick pace black suitcase full of rainy days pain stays black anyways one way one black way one black day one bright night one white fight not won not one light on black rust black gust of lust must not trust black dust on a black road black just black fog so deep black no sleep black dog creeps up a black steep blackness brightness dies black butterflies like black flies black bird flies in the black skies |
|
| bija vēls trešdienas vakars, kad pēc vairākām pilsētas centrā sarunās pavadītām stundām es devos mājup. kā jau darba nedēļas vidus vakaram pieklājas, pilsētas ļaudis neatļāvās aizsēdēties krogos pārāk vēlu, tāpēc tramvajs bija gandrīz tukšs. biju nobraucis tikai dažas pieturas, kad vagonā iekāpa kāda meitene un apsēdās man blakus, mani mazliet pārsteidzot. tramvajs taču bija tukšs, viņa varēja brīvi izvēlēties kādu citu vietu, bet viņa apsēdās tieši man blakus. nez kāpēc viņai nebija no manis bail. visticamāk tāpēc, ka viņa mani nepazina. tramvajs turpināja savu ceļu, un vēl pēc pāris pieturām mans paredzējums piepildījās. viņa uzsāka sarunu. par ko tu domā? viņa jautāja. es pirmo reizi pagriezu skatu pret viņu un atbildēju: par nāvi. viņas acis mazliet iepletās, izstarojot sava veida enerģijas pieplūdumu, un viņa ieinteresēti turpināja sarunu. par nāvi? tiešām? zini, es arī bieži domāju par nāvi. cilvēkiem vajadzētu vairāk domāt par nāvi. ļaudis ir tā aizrāvušies ar savas dzīves plānošanu un dzīves problēmu risināšanu, ka ir aizmirsuši domāt par tās beigām, par to nenovēršamo, kas pienāks neatkarīgi no viņu izplānotās dzīves. viņa turpināja runāt, un es sajutu, ka pēc katras viņas pateiktās domas piekrītoši māju ar galvu. viņā klausīties man sagādāja prieku. prieku, kādu nebiju jutis jau ļoti sen. nez kāpēc likās, ka viņa saprot vairāk, kā jebkuram nejauši tramvajā satiktam svešiniekam būtu raksturīgi. tuvojās viņas pietura un viņa piecēlās kājās. es piecēlos līdz ar viņu. tev arī tepat jākāpj? viņa pārsteigta jautāja. jā, es atbildēju, es tepat netālu dzīvoju. mēs izkāpām no tramvaja un tos pāris kvartālus, ko vēl gājām kopā, es klausījos viņas teiktajā un nespēju pārtraukt apbrīnot viņas spēju izteikt manas pārdomas ar saviem vārdiem. likās, ka caur viņu runā mana apziņa tik precīzi mūsu viedokļi sakrita. es nebiju saticis vēl cilvēku, kas savos pārspriedumos par nāvi būtu man tik tuvs. mēs šķīrāmies kādā tumšā un nomaļā šķērsielā, un kopš tās reizes vairs neesmu viņu redzējis. pēc pāris mēnešiem manīju viņas foto televīzijā, kad viņa bija izsludināta meklēšanā. kāda monotona balss no televizora vienaldzīgi aprakstīja viņas miesas uzbūvi, matu un acu krāsu un kā viņa bija ģērbusies dienā, kad pazuda. es nespēju uz to skatīties un pārslēdzu kanālu. es zināju, ka uz šo ziņojumu neviens neatsauksies, jo viņas izskatu nebija iespējams aprakstīt vārdos. es zināju, ka uz šo pliekano aprakstu neviens neatsauksies, jo tajā dienā viņa izskatījās daudz skaistāka, kā diktors to spēja noformulēt. un es zināju, ka neviens neatsauksies, jo es biju vienīgais cilvēks, kas zināja, kur meklēt viņas ķermeni. |
|
| nomierinies. ej lēnāk. neuztraucies. viss ir kārtībā. saņem sevi rokās. nekas taču nav noticis. padomā ar prātu. tu taču neko sliktu neesi izdarījis. neuztraucies. nenervozē. aizskaiti līdz desmit. neelpo tik strauji un skaļi. tev priekšā ejošais cilvēks sāks uztraukties. neej viņam tik tuvu aiz muguras. ir taču nakts un parkā neviena cita nav. viņš sāks domāt, ka tu viņu apdraudi. neelpo tik strauji un skaļi. palielini distanci, viņš sāk nervozēt. redzi, viņš jau atskatījās un pielika soli. ej lēnāk. tu taču negribi, lai notiek kaut kas slikts. nē, nepaātrini gaitu līdz ar viņu. tev taču nav nekur jāsteidzas. neej tik ātri. nenervozē. neuztraucies. tu taču neko neesi izdarījis. nebaidies. nomierinies. nežņaudz plaukstā kabatā guļošo skrūvgriezi. tu neesi apdraudēts. jā, tukšos parkos var naktīs būt mazliet spocīgi, bet paskaties apkārt tu taču redzi, ka šeit neviena nav, izņemot to nabaga cilvēku, kas iet tev priekšā un kuru tu jau esi nobiedējis. redzi, viņš jau gandrīz skrien. nomierinies. apstājies un padomā. tev nav nekur jāsteidzas. neviens tev neseko. tu neko ļaunu neesi izdarījis. nesteidzies. *** neuztraucies. viss ir kārtībā. tu neko nosodāmu neesi izdarījis. parkā tu esi viens. elpo mierīgāk. neviens neuzzinās. nomierinies. paskaties apkārt. redzi? apkārt ir tikai naksnīgais klusums. viss ir kārtībā. liec notraipīto skrūvgriezi atpakaļ kabatā. krūmos guļošo ķermeni atradīs tikai rītdien. neuztraucies. tevis tad te vairs nebūs. nomierinies. elpo dziļāk. ej tālāk. viss ir kārtībā. nav taču pirmā reize. |